Briseles latviešu dejotāji

Kursas Laiks
Datums: 28.09.2011
Autors: ANITA PLATACE
Rubrika: Ziņas

Pagājušajā nedēļā Briselē, iepretī Eiropas Parlamenta ēkai, notika Luksemburgas provinces ražotāju gadatirgus, kurā goda viesa statusā bija uzaicināta piedalīties Latvija. Kopā ar dzintara, metāla, koka un citu materiālu māksliniekiem turp devās arī vietējie pārtikas preču ražotāji.

Luksemburgieši gadatirgū vēlējušies pieaicināt arī kādu Latvijas reģionu, un izvēle kritusi uz Kurzemi. No Kuldīgas Tūrisma informācijas centra informācija nonākusi līdz Aizputei, un tirgošanos ārzemēs izbaudīt nolēma SIA “Elpa” vadītājs Gundars Sisenis, biškopis Imants Ozols un vīndari Varis un Mārtiņš Santi.

Degustē un pērk

Tirdziņa apmeklētāju izvēli noteica mēles garšas kārpiņas, spriež I. Ozols. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo medus kvalitāte esot labāka. Siltāka klimata valstīs vairāk iegūst monofloro – viena auga – medu, tāpēc briselieši labprāt degustējuši un arī iegādājušies dažādziedu medu. Šādā tirdzniecībā nevar piedāvāt produktu liela tilpuma traukos, secina I. Ozols. Liela nozīme bijusi tam, ka produkciju rotājušas Latvijas Biškopības biedrības etiķetes.

I. Ozols stāsta, ka pircēji bija gan vietējie iedzīvotāji, gan Briselē mītošie latvieši, kuros vērojama nostalģija pēc dzimtenes produktiem. Viņš līdzi paņēmis un interesentiem rādījis albumu ar lauku un savas dravas fotogrāfijām. Medu iegādājies arī Briseles mērs, bet Latvijas deleģētie parlamentārieši tirdziņu nav apmeklējuši. I. Ozols labprāt būtu saticies ar Tatjanu Ždanoku un Alfrēdu Rubiku.

Gadījies, ka jaunieši, kuriem nav bijusi līdzi nauda, medu degustējuši un pēc laiciņa atgriezušies nopirkt.

Šis bija kā izlūkošanas brauciens, atzīst I. Ozols. Vienu kilogramu medus tirgojis par 10 eiro. Ja pašam būtu jāsedz visi ceļa un transporta izdevumi, tad jāved tonnās mērāms daudzums, rēķina biškopis.

Latvieši bijuši “apbruņojušies” ar visām pārtikas tirdzniecības atļaujām, bet kontroles iestādes viņus nav traucējušas.

Sieru jau pazīst

Piekrišana bijusi arī Santu vīnam. No tā tirgošanas viedokļa, Brisele neesot izdevīgākā vieta, jo cena – septiņi eiro par pudeli – ir aptuveni tāda pati kā Latvijā. To ietekmē pilsētas tuvums vīna lielvalstij Francijai. Lai iztirgotu visu aizvesto, bijis jāpiestrādā. Interesējušies daudzi latvieši, bet vairāk pirkuši vietējie. Labāks noiets bijis saldajiem vīniem, jo sauso tur netrūkstot. Uz eksporta iespēju meklēšanu šis pasākums Santus nav vilinājis, viņi palikšot uzticīgi iepriekš izvēlētajai vietējā tirgus nišai.

“Braucu ne tik daudz uz tirgošanos, cik redzēt tur notiekošo un gūt pieredzi dalībai šāda veida pasākumos,” stāsta G. Sisenis. Lielākie siera pircēji bijuši Eiroparlamentā strādājošie latvieši, kas atskrējuši uz tirdziņu pusdienas pārtraukumā. Aizvestā produkcija ātri vien iztirgota. “Labākie pircēji bija mūsu tautieši, un tas ir labi, ka savējos atbalsta.” Daļa no viņiem “Elpas” sieru jau zinājuši, jo pirkuši to dzimtenes lielveikalos.

Mājās tomēr labāk

No Luksemburgas provinces tirdziņā piedalījušies zemnieki un pārtikas ražotāji ar gaļu, sieru, alu un dažādiem kulinārijas brīnumiem. Latviešiem bijis interesanti ko uzzināt no viņu pieredzes. G. Sisenis aprunājies ar šveiciešu siera meistariem, kuri to gatavo gan no govs, gan kazas piena.

Brauciena dalībnieki uzkrājuši arī iespaidus par Briseli. I. Ozolam garšojušas mīdijas, bet Latvijas alu viņš atzīst par pārāku. Latvija ir arī tīrāka, salīdzina I. Ozols. Briseli viņš uztvēris kā miksli, kurā solīdās ēkas centrā sadzīvo ar ilgi nesavāktiem suņu mēsliem nomalēs. Minhauzena piemineklis vienos gružos. Puķēm nav tādas vērtības kā Latvijā. Jānokļūst citur, lai saprastu, cik labi ir mājās, uz savas ādas izjutis I. Ozols.

Kā pasākuma viesi latvieši bijuši izvietoti lielās telts vidū, bet ar vietējiem ne vienmēr bijis viegli komunicēt, jo daļa konsekventi runā tikai franču valodā. Visiem ļoti patikusi Briseles latviešu deju kolektīvu uzstāšanās.

Pasākums tā dalībniekiem no Latvijas stiprinājis atziņu, ka viņi prot gatavot labus produktus un nebūt nav atbraukuši no Eiropas nomales.

--